1. Konflikta sākums.
Sastopas atšķirīgi uzskati, atšķirīgas vēlmes un vajadzības. Dalībnieki to identificē.Joprojām tiek ticēts, ka spriedzi var risināt ar savstarpējām sarunām. Pušu pozīcijas vēl nav stingras.
2. Sarunas.
Notiek pārrunas, diskusijas, katrs izsaka savus argumentus, aizstāv savu viedokli, mēģina pārliecināt otru.Domāšanas, sajūtu un vēlmju polarizācija. “Melnbalta” domāšana un pārākuma un zemākuma uztvere. 
3. Darbība, nevis vārdi 
Cilvēks jau ar rīcību mēģina pierādīt savu patiesību. Te jau ir diezgan grūti apturēt konfliktu, jo abas puses neklausās.Zudusi empātija pret otru pusi. Nepareizas interpretācijas risks. Vajadzīgs neitrāls trešais, vidutājs.
4. Tēli un koalīcijas.
Sāk veidoties negatīvs priekšstats par otru. Izplatās baumas, rodas stereotipi un tiek veidotas kliķes. Puses manipulē viena ar otras negatīvo tēlu un cīnās savā starpā.Strīdā tiek iesaistīti apkārtējie, mēģinot viņus dabūt „savā pusē”, veidojas koalīcijas. 
5. Zūd seja.
Otrs zaudē cilvēcīgo seju un kļūst par pāridarītāju, kam tiek piedēvēts gan reālais, gan nereālais. Savu nozīmi zaudē arī sākotnējais konflikta iemesls. Vairs nevar tik viegli atrast kur un par ko tas sākās. 
6. Iebiedēšana. 
Tiek izmantoti draudi, šantāža, iebiedēšana.Konflikta eskalāciju paātrina ultimātu izteikšana. 
7. Naidīgums darbībā.
Atsevišķas destruktīvas darbības, ar mērķi kaitēt un sāpināt . Vairs nav mērķa uzvarēt konfliktā, bet ir mērķis nodarīt sāpes, ieriebt otrai pusei. Reti izdodas atjaunot attiecības, jo pāridarījumu bijis pārāk daudz.
8. Karš. 
Mērķis – iznīcināt ienaidnieku jebkuriem līdzekļiem.
9. Bezdibenis.
Atkāpšanās ceļa nav.Abi tiek pazudināti. Ienaidnieka iznīcināšana, arī uz pašdestrukcijas rēķina, ir pieņemama.